Ieteikumi aktivitātēm saistīti ar katra cilvēka sagatavotības pakāpi, darbošanos, rosību ikdienā, esošo veselības stāvokli. Ļoti vēlama ir tā saucamā aerobā slodze – staigāšana, nūjošana, ja iespējams, slēpošana, riteņbraukšana, peldēšana, lēns skrējiens. Aerobā slodze, to pakāpeniski uzsākot un veicot ilgstoši, mazina sirds asinsvadu sistēmas slimību risku, aizkavē osteoporozes attīstību.
Vecākiem cilvēkiem no 65 gadu vecuma , kuri ilgāku laiku nav bijuši fiziski aktīvi, ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt pakāpeniski. Sākotnēji ieteicams būt fiziski aktīviem līdz 30 minūtēm dienā, tad pakāpeniski fizisko aktivitāšu ilgumu palielināt līdz 30 minūtēm dienā un ilgāk.
Viņiem jāpavada vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150 minūtes nedēļā vai augstas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 75 minūtes nedēļā vai jāvelta laiks līdzīgai vidējas un augstas intensitātes fizisko aktivitāšu kombinācijai. Lai nodarbības sniegtu papildu ieguvumus veselībai, pieaugušajiem šajā vecuma kategorijā jāpalielina vidējas intensitātes fizisko aktivitāšu ilgums līdz 300 minūtēm nedēļā vai kā citādi jāpanāk līdzīgs vingrinājumu līmenis. Vecākiem cilvēkiem šajā vecuma kategorijā ar ierobežotām pārvietošanās spējām trīs reizes nedēļā vai biežāk jāiesaistās fiziskās aktivitātēs, kuru mērķis ir uzlabot līdzsvaru un novērst kritiena risku. Stiprības vingrinājumi, kuros ir iesaistītas galvenās muskuļu grupas, jāveic divas reizes nedēļā vai biežāk. Dažādu veidu fizisko aktivitāšu intensitāte cilvēkiem ir atšķirīga. Lai fiziskās aktivitātes stiprinātu sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmas, visa nodarbība jāsadala laika periodos, kas ilgst vismaz 10 minūtes.
Fizisko aktivitāšu piemēri vecākiem cilvēkiem:
- Vidējas intensitātes ikdienas darbības, piemēram, dažādi mājsaimniecības darbi (mājas uzkopšana ar putekļusūcēju), iešana uz veikalu vai tirgu, pastaiga ar suni, dārza darbi, lapu grābšana un citas līdzīgas darbības;
- Brīvā laika pavadīšana, kas ietver dažādas fiziskas aktivitātes, piemēram, apmeklēt deju nodarbības (balles dejas vai līniju dejas);
- Strukturētas un plānotas fiziskās aktivitātes, piemēram, vingrošana, nūjošana, ūdens aerobika un citas aktivitātes;
- Fizioterapeita plānotas un uzraudzītas nodarbības vecāka gadagājuma cilvēkiem ar vidēji smagām veselības problēmām (sirds slimībām, hroniskām elpošanas problēmām, artrītu, neiroloģiskām problēmām, piemēram, pēc pārciesta insulta).
Aktīvas novecošanas mērķis ir pagarināt veselīgos dzīves gadus un uzlabot dzīves kvalitāti, cilvēkam novecojot. Aktīva novecošana attiecas uz veco cilvēku dzīvi dažādās dzīves jomās – personīgajā, ģimenes, sociālajā un profesionālajā. Aktīva novecošana ietver līdzdalību darba tirgū; ar mājsaimniecību saistītas aktivitātes, ieskaitot mājas darbus un citu aprūpi; aktīvu līdzdalību kopienas dzīvē, kas ietver arī brīvprātīgo darbu; aktīvu brīvā laika izmantošanu vaļaspriekos, sportā, ceļojot, radošās aktivitātēs. Aktīva novecošana ļauj cilvēkiem īstenot savas fiziskās, sociālās un garīgās spējas visā dzīves cikla periodā, kā arī līdzdarboties sabiedrībā, tajā pat laikā saņemot nepieciešamo aizsardzību, drošību un aprūpi.
